Ugunspuķe

Nāc. Kastaņu sveces smaržo pēc piena. Strazdi nirst zālē, Un sliekas Ceļ maziņas piramīdas. Pienenes pūkojas visam pa vidu, Ābeles rōzā, Ieblakus ievas ietinas baltā, Rūgtums un dziesma, Debesu dziļums Atveŗas skrejošām ziedlapām. Dzīvajā zaļumā tauriņš Trausli līčloču plandās; Vien saule Dzen visu uz priekšu un ārā. Caur putekļu kupenām Zemē bez lietus Nāc Saulrietu […]

Read More Ugunspuķe

Kad nerīmējas

Rudens kā rudens Ziema kā ziema Pat vasara iekļaujas ritmā Vien pavasaris Kā aptracis dīgsts Lien laukā pa visām spraugām. Dzimšanas kliedziens, Dubļi, Pērnās smiltis Un vājprāta spīdums acīs, Ugunsdzēsēju darbi Novācot kaķus kokos, Strazdu lamas un sīku Putniņu dejas Pirms Pilna ligzda dzeltenu brēcošu mutu, Un kļavas zied zaļi Kamēr zīlītes salasa Badainās bites. […]

Read More Kad nerīmējas

ko vairs atceros*

vējš parauj smiltis un pērnās lapas un kūlas stiebrus vecos kapos un kopto pagalmu kaktos, kur kaķi, vārnas un lustīgi sīļi svin pavasari starp gandrīz dīgstošām zīlēm, snieg- pulkstenēm un dažiem purpura krokusiem puspavērtiem. virpuļo sīkumi, skaidas saskaitās pulkos, pārlec žogiem, dzīviem un stiepļu rombiņos sapītiem, vīnogu- lāju noklātām zvirbuļu laktām, aizšvīkst līdz strazdu amata […]

Read More ko vairs atceros*

Akmens un dziesma

Kalnā dimanta pils Šķautnes vizuļo saulē Mākoņi sašķīst drupās Vēji pamalēs taustās Dimanta vārti Stāv ciet Oglekļa pagalms Spīd ciets Putni saceļas spārnos pret mākoņu lauskām. Putni nepiedod, asi dzied debesīs Pils — dimants kalnā Dziesmas rauj akmeni pušu Un aiziet garām Izšķīst briljanti vējā Jau vakarējā.

Read More Akmens un dziesma

pūpolu svētdienā

no kaut kurienes manā vētrainajā jaunībā atceros Imanta Ziedoņa dzejoli par biti (citāts pēc atmiņas lejāk). un kaut kā šķiet, ka tas lielā mērā raksturo patreizējo situāciju LELB. ne jau aiz laba prāta bites mirst. Kad bite dzeloni lieto, Tad bite mirst. Vai bite zina, ka dzelonis Viņu no dzīves šķirs? Ar darbu viņa ir […]

Read More pūpolu svētdienā

a little glimpse of spring, and the declining snow, the cold and the songs of birds, from a perspective of snowman

debesu nesamulsinamā zilumā viena strīpa – nopelēkojies ķivulis dzied kā ūdenspīpe – sniegs vietām balts tikai dziļumā saulei zobi – ap zemledus makšķerniekiem vižņu robi – ja tu būtu dziesma, es klausītos elpu neatņemdams, plīvotu tavās notīs atslēgās piesiets; ja tu būtu dziesma, es nestāvētu ķivuļu kaŗos tāds viens un nekustu zobainos staros.

Read More a little glimpse of spring, and the declining snow, the cold and the songs of birds, from a perspective of snowman

bet varbūt arī tā

Re, vēja nav, un kociņš neviens nekustas, Un laikam neplūst arī gruntsūdeņi. Un melnās svītras nodzēstas no tāss. Un sausā eglē apklusuši dzeņi. Bez vēja tavi mati klusi guļ. Un nešūpojas aste cielaviņai. Un brūnā māla bļodā māte sviestu kuļ. Bet debesīs. Un nav ko prasīt viņai, Jo debesīs. Un neviens kociņš nekustas. Gar manām […]

Read More bet varbūt arī tā

a conversation

so i get out to get some food and stop to watch some starlings on their worm-hunt. behind me there is a kid coming from school talking to his grandfather. grampa asks [meaning starlings], ‘what birds are those?’ the kid screams happily, ‘penguins!!’ so much for education these days. (i’d not mind penguins in this […]

Read More a conversation

saule

iespīd pa logu, ieskatās manās nokaltušajās puķēs. debess nozilējušas vienā mierā. ja mana dvēsele nebūtu tā nogurusi, varbūt viņa priecātos, sauli ieraudzījusi.

Read More saule