lietū raudāt ir vieglāk

man bija trīs kastaņi, Tev — sauja ievziedu rūgtu; un mums pa vidu vasara, sutīga, nenoplūkta. griezes iespraucās augustā, pērkoni gāzās un gāzās, lauki jau kļuva zeltaini, kurmji svinēja kāzas… vienu velēnu zemāk, zem puķu sarautām saknēm, tur viņi nesaskārās, dziedāja, saskandinājās. starp tārpiem un trūdvielām lēnām pacēlās saskaņa. Man bija sauja kastaņu, Tev — […]

Read More lietū raudāt ir vieglāk

Green ink

You know what they say about those who use green ink? Should I say – yes- she thought, all the words emerald. I’d have to research that, she nodded, words verdant and flourishing, sprouting a maze in her head. Green. The colour of death — Of the plants foraging for corpses with their toesies. The […]

Read More Green ink

bloody time

how time sticks like unwanted blood, to the fingers, a blotch, spreading, seeping, invading the cracks of the moment. one breath, another, the clocks move sunwise, ticking off the remnants of life. how time flickers like a ghostly flame in the kitchen cooking up mysteries, slowly progressing, creeping all over memories like some ivy, strangling, […]

Read More bloody time

pietura naktī

Klausījos, kā vilciens nolaižas uz sliedēm; te mana pietura – naktī, kaķu dziesmās un putnu aurēšanā. Liepas piejauca medus smaržu sikspārņu dejām; kad tevi vairs negaida, atliec sīknagus vecas mājas spārēs, Jasmīnu ziedlapas putēja nesakārtoti, viss krustu šķērsu rakstos, lietus iesistos pelēkā zemes palagā. Ko tava uguns gribēja, tumsā plaiksnīdama? Nepratu salasīt, ai, neprāta mīlestība […]

Read More pietura naktī

Ugunspuķe

Nāc. Kastaņu sveces smaržo pēc piena. Strazdi nirst zālē, Un sliekas Ceļ maziņas piramīdas. Pienenes pūkojas visam pa vidu, Ābeles rōzā, Ieblakus ievas ietinas baltā, Rūgtums un dziesma, Debesu dziļums Atveŗas skrejošām ziedlapām. Dzīvajā zaļumā tauriņš Trausli līčloču plandās; Vien saule Dzen visu uz priekšu un ārā. Caur putekļu kupenām Zemē bez lietus Nāc Saulrietu […]

Read More Ugunspuķe

no fear

the dead have no fear they have left their loves their hope and their glands with the rest of their frames here they have nothing to defend as the living raise voices and hands to sing towards their own end the battle’s been fought the victory or defeat now of no importance they lay down […]

Read More no fear

ko vairs atceros*

vējš parauj smiltis un pērnās lapas un kūlas stiebrus vecos kapos un kopto pagalmu kaktos, kur kaķi, vārnas un lustīgi sīļi svin pavasari starp gandrīz dīgstošām zīlēm, snieg- pulkstenēm un dažiem purpura krokusiem puspavērtiem. virpuļo sīkumi, skaidas saskaitās pulkos, pārlec žogiem, dzīviem un stiepļu rombiņos sapītiem, vīnogu- lāju noklātām zvirbuļu laktām, aizšvīkst līdz strazdu amata […]

Read More ko vairs atceros*