lietū raudāt ir vieglāk

man bija trīs kastaņi, Tev — sauja ievziedu rūgtu; un mums pa vidu vasara, sutīga, nenoplūkta. griezes iespraucās augustā, pērkoni gāzās un gāzās, lauki jau kļuva zeltaini, kurmji svinēja kāzas… vienu velēnu zemāk, zem puķu sarautām saknēm, tur viņi nesaskārās, dziedāja, saskandinājās. starp tārpiem un trūdvielām lēnām pacēlās saskaņa. Man bija sauja kastaņu, Tev — […]

Read More lietū raudāt ir vieglāk

pēdas*

oktobŗa lietū ir kaut kas svēts. lapas sprēgā zem lāsēm, piepildās peļķes un slāpē zosu klaigas tur augstumos. siltā zeme ietinas miglās. vakari nodeg saulrietā, veļi nāk staigāt starp dzīviem, kāds elpo auksti pie vaiga. pamazītiņām mākoņi iztek kā domas asarās, velēnu zaļums ir mānīgs, salna velk sudraba stigu. tu neatnāksi. ne tagad. nosirmojušas pēdas […]

Read More pēdas*

Balošana

Manas cilts grāmatas Pēdējās lapās Daudz sarkanu pēdu: Kam četri pirksti, kam trīs, Ir pat kas velk tā uz vārnām. Medību pēdas un retas Saulrieta iedobes niedrājā — Sīki atzibšņi ūdeņu krēpēs, Vēja nospiedums ausmas rasā. Ko pēdas prasa. Palikt grāmatā vēl kādu Collu, vēl sprīdi, pirms To aizveŗ un pazaudē dubļos. Pāršķir vāku, iesējumā […]

Read More Balošana

pietura naktī

Klausījos, kā vilciens nolaižas uz sliedēm; te mana pietura – naktī, kaķu dziesmās un putnu aurēšanā. Liepas piejauca medus smaržu sikspārņu dejām; kad tevi vairs negaida, atliec sīknagus vecas mājas spārēs, Jasmīnu ziedlapas putēja nesakārtoti, viss krustu šķērsu rakstos, lietus iesistos pelēkā zemes palagā. Ko tava uguns gribēja, tumsā plaiksnīdama? Nepratu salasīt, ai, neprāta mīlestība […]

Read More pietura naktī

Uguns puķē

Redzi. Sēru vītoli zvana, Neķemmēti, pa vējam, lapu Sudrabs un zaļais uz sauli. Vālodzes dzeltenie svārki Nozib, un tikai Jautājums paliek Gaisā, kur lietavas Tumšos mākoņos aizpeld garām. Nenokritušais Sniegs guļ kokiem zem kājām; Apstājies, Kur nu esi, zaļumā Ir jau pirms sākuma iezadzies posts. Pelni iet zemē, Saknes Tos aprij un pārceļ Augšup, jau […]

Read More Uguns puķē

Puķe ugunī

Un. Rasas piles krājas Gar grīšļu asajām lapām. Rītavējš Saliek smiltis, kur pēdas Pa graudiņam vien Izdziest. Apaļais dimants Notrīs Un izlejas zemē. Zib varavīksne, Un ēnas aizdejo tālāk. Noglāsti šauro Zaļumu pirkstiem, Asins un ūdens, Abi tiek zemei. Vējš ēnas vairo, Lapu maliņās iegriezdams Vēl vienu pavasari.

Read More Puķe ugunī

Ugunspuķe

Nāc. Kastaņu sveces smaržo pēc piena. Strazdi nirst zālē, Un sliekas Ceļ maziņas piramīdas. Pienenes pūkojas visam pa vidu, Ābeles rōzā, Ieblakus ievas ietinas baltā, Rūgtums un dziesma, Debesu dziļums Atveŗas skrejošām ziedlapām. Dzīvajā zaļumā tauriņš Trausli līčloču plandās; Vien saule Dzen visu uz priekšu un ārā. Caur putekļu kupenām Zemē bez lietus Nāc Saulrietu […]

Read More Ugunspuķe