Un kad tu skaties, kā koki
Vējā lokās:
Un kad tu redzi, kā
Sveces
Vēju loka,
Un kad tu dzirdi,
Kā sirdis
Aizdegas Gara liesmā –
Kā dziesmā
Par vēju un Neparedzamo,
Par klusumu un par
To, cik tuvi viens otram
Mēs tiekam,
Kad savu sveci
Uz galda svečturī liekam,-
Ieklausies pasaulē ciešāk:
Vēl
Viņā var paspēt
Atjaunot ugunskurus.
