lietū raudāt ir vieglāk

man bija trīs kastaņi, Tev — sauja ievziedu rūgtu; un mums pa vidu vasara, sutīga, nenoplūkta. griezes iespraucās augustā, pērkoni gāzās un gāzās, lauki jau kļuva zeltaini, kurmji svinēja kāzas… vienu velēnu zemāk, zem puķu sarautām saknēm, tur viņi nesaskārās, dziedāja, saskandinājās. starp tārpiem un trūdvielām lēnām pacēlās saskaņa. Man bija sauja kastaņu, Tev — […]

Read More lietū raudāt ir vieglāk

pēdas*

oktobŗa lietū ir kaut kas svēts. lapas sprēgā zem lāsēm, piepildās peļķes un slāpē zosu klaigas tur augstumos. siltā zeme ietinas miglās. vakari nodeg saulrietā, veļi nāk staigāt starp dzīviem, kāds elpo auksti pie vaiga. pamazītiņām mākoņi iztek kā domas asarās, velēnu zaļums ir mānīgs, salna velk sudraba stigu. tu neatnāksi. ne tagad. nosirmojušas pēdas […]

Read More pēdas*

Balošana

Manas cilts grāmatas Pēdējās lapās Daudz sarkanu pēdu: Kam četri pirksti, kam trīs, Ir pat kas velk tā uz vārnām. Medību pēdas un retas Saulrieta iedobes niedrājā — Sīki atzibšņi ūdeņu krēpēs, Vēja nospiedums ausmas rasā. Ko pēdas prasa. Palikt grāmatā vēl kādu Collu, vēl sprīdi, pirms To aizveŗ un pazaudē dubļos. Pāršķir vāku, iesējumā […]

Read More Balošana

pietura naktī

Klausījos, kā vilciens nolaižas uz sliedēm; te mana pietura – naktī, kaķu dziesmās un putnu aurēšanā. Liepas piejauca medus smaržu sikspārņu dejām; kad tevi vairs negaida, atliec sīknagus vecas mājas spārēs, Jasmīnu ziedlapas putēja nesakārtoti, viss krustu šķērsu rakstos, lietus iesistos pelēkā zemes palagā. Ko tava uguns gribēja, tumsā plaiksnīdama? Nepratu salasīt, ai, neprāta mīlestība […]

Read More pietura naktī

Uguns puķē

Redzi. Sēru vītoli zvana, Neķemmēti, pa vējam, lapu Sudrabs un zaļais uz sauli. Vālodzes dzeltenie svārki Nozib, un tikai Jautājums paliek Gaisā, kur lietavas Tumšos mākoņos aizpeld garām. Nenokritušais Sniegs guļ kokiem zem kājām; Apstājies, Kur nu esi, zaļumā Ir jau pirms sākuma iezadzies posts. Pelni iet zemē, Saknes Tos aprij un pārceļ Augšup, jau […]

Read More Uguns puķē

Kad nerīmējas

Rudens kā rudens Ziema kā ziema Pat vasara iekļaujas ritmā Vien pavasaris Kā aptracis dīgsts Lien laukā pa visām spraugām. Dzimšanas kliedziens, Dubļi, Pērnās smiltis Un vājprāta spīdums acīs, Ugunsdzēsēju darbi Novācot kaķus kokos, Strazdu lamas un sīku Putniņu dejas Pirms Pilna ligzda dzeltenu brēcošu mutu, Un kļavas zied zaļi Kamēr zīlītes salasa Badainās bites. […]

Read More Kad nerīmējas

ko vairs atceros*

vējš parauj smiltis un pērnās lapas un kūlas stiebrus vecos kapos un kopto pagalmu kaktos, kur kaķi, vārnas un lustīgi sīļi svin pavasari starp gandrīz dīgstošām zīlēm, snieg- pulkstenēm un dažiem purpura krokusiem puspavērtiem. virpuļo sīkumi, skaidas saskaitās pulkos, pārlec žogiem, dzīviem un stiepļu rombiņos sapītiem, vīnogu- lāju noklātām zvirbuļu laktām, aizšvīkst līdz strazdu amata […]

Read More ko vairs atceros*

Akmens un dziesma

Kalnā dimanta pils Šķautnes vizuļo saulē Mākoņi sašķīst drupās Vēji pamalēs taustās Dimanta vārti Stāv ciet Oglekļa pagalms Spīd ciets Putni saceļas spārnos pret mākoņu lauskām. Putni nepiedod, asi dzied debesīs Pils — dimants kalnā Dziesmas rauj akmeni pušu Un aiziet garām Izšķīst briljanti vējā Jau vakarējā.

Read More Akmens un dziesma

mazas baltas gaismiņas*

Kārklu pelēkie zari audzē sīkas baltas gaismiņas miklā muklāju miglā pīles skrien prīkšķēdamas. Nav tā, ka dienās un arī naktīs ir vieglāk; nāk mēneši balti, nāk logā asi izgriezti putni; kļavās būvējas žagatu pāŗi – jau trešie mūsu rajonā. Ko viņas zags, kad atnāks mazie, un saule spēlēsies siltos staros? Migla daudz biežāk aizdūmo jumtus […]

Read More mazas baltas gaismiņas*

Ziema kā ziema

Ir tālums blāvs Un debess gaiši zila, Un koku pirksti Sarmā balti stāv Vēl vēja nav, Un saule slīpiem stariem No sniega atlec Priežu skujās degt Tu taku min Un zilas pēdas paliek Starp kūlas kušķiem Sērsna trausla dzinkst Un nerūp vairs Ne līčloči, ne virziens Kad soli solī Brienu taviem līdz Kur tālums blāvs […]

Read More Ziema kā ziema

ziemas pusē

Mīļo viking*, nu beidzot Arī šai pusē ziema. Velk tāds kā zempūtis Visur — no jumtiem Pār ielām un krūmiem Un apaļiem zvirbuļiem Nārsta vārnām un vientuļiem Kraukļiem — pulverīgs baltums. Sniegu laukumos smaržo pēc apsēm Egles pilnas ar sarmu Tikai pelēkais paliek Cauri puteņa līčloču rakstiem Un zīlītes dzied tur augšā Ozola zaros tik […]

Read More ziemas pusē

Es aizeju jums vietu sataisīt

Tiem, kas lasa tikai latviski, šeit iekopēju uzrunu, ko teicu, tēvu mūžībā pavadot. Mana Tēva namā ir daudz mājokļu, saka Jēzus. Un es aizeju jums vietu sataisīt. (Jņ. 14) Pirms vēl pasaule bija, ir Vārds.  Dievišķais Darbības vārds, caur kuŗu, no kuŗa un uz kuŗu viss ir radīts. Meži ap mums, ezeri, jūŗas, mākoņi un […]

Read More Es aizeju jums vietu sataisīt

zvirbuļu koŗi

tāpēc, ka bija balts, vārnas saēdās sāli; no vadiem pelēki skaitījās zvirbuļu koŗi. neaiztiec balto, nevajag — kaut kā sanāca noklusēt; vārnas salēca aplītī, aizrautīgi ķērkdamas. gaisā pajuka mākoņi: baloži ieradās miglā, apkārt drudžaini kasījās, nesaprata, ka nomirs. agrāk vai vēlāk, nāc putnus barot vai baidīt — pēdas sniegā un spārnu raksti tiem apkārt ieliks […]

Read More zvirbuļu koŗi

inversijas

Uzraksti mani otrādi  Ar krītu uz pelēkas tāfeles Dienā kad avoti kurina Miglu bezlapu ielejās Spoguļrakstā ievelc Visas diakritiskās zīmes Kamēr vārnas ķērkuļo Zarus ligzdās pīdamas Visu pilnīgi ačgārni Saber kā papīra turzā Dienā, kad gulbji aizlido Sniegu nākotnē brēkdami Lai turzas saturu sakratot Pēkšņi izmainās sintakse Kamēr strazdi kladzina Tumsā kašķīgi skriedami Uzraksti mani […]

Read More inversijas

Malduguns

Kad debesu svins miltos pārtop, Kad domas slīd, slepeni kāšos kārdamās, un aizplēn nenosauktas — Egles un vientuļi vītoli pastiepj mūžīgu zaļumu iepretim blāvu mākoņu atspulgiem. Vēl solis. Veļi veļas kamolos, kopus nes sniega putekļos tumšu zemeņu smaržu (ak, piedegušās vasaras). Nāc, teci kā malduguns atmiņu purvājos, visus akačos aizvildams, kamēr debesu dzirnas maļ, maļ, […]

Read More Malduguns

mēnessdārzs

tulznainām rokām, miglu locīdams, šonakt mēness iestāda dārzu. koku kailumam, rudens gājumam tumsā dzied mākoņu skrējiens. švīku švīkādams, lapas mētādams, šonakt vējš pagalmos bizo. ledus kristālos, sīki kaisītos, pelēka gaisma vizuļo. nobristām kājām, tīti dūmakā, veļi šonakt atceļu meklē. sveci iededzis, uguni piesedzis, atveŗu sirdi par dakti. šonakt mēness iestāda dārzu, šonakt vējš pagalmos bizo, […]

Read More mēnessdārzs

Bez vietas un briežiem*

Mīļā, šodien ir pumpuri pušu, un žubītes burbuļo neapklusušas. Mīļā, jasmīns zied trausls un krēmīgs, un liepas piebalso neizlēmīgi. Mīļā, saule jau stāv tik tuvu, un zeme auksta neapturami. Strazdi bērnus jau palaiž tautās, un vārnēni zālājā nenopļautā; Un smiltis skrien naksnīgā vējā, pār atmiņām skrien nepaspējami. Mīļā, ir atkal debesis pārplīsušas, un man tevis […]

Read More Bez vietas un briežiem*

tā trauslā līnija ūdeņu krastā*

Reizi gadā es eju uz Nacionālo teātri. uz vienu konkrētu izrādi – “Teātra Žurka” (ar variācijām). un nē, man paši par sevi mūzikli nepatīk. man teātris vispār nepatīk, bet runa šoreiz nav par to. Izrādes īss kopsavilkums. “Ideālā Žurka” vēsta par to, kā īpaši atlasīti tēvadēli un mātesmeitas dodas uz Roņu salu celt ideālu Latviju. […]

Read More tā trauslā līnija ūdeņu krastā*

pūpolu svētdienā

no kaut kurienes manā vētrainajā jaunībā atceros Imanta Ziedoņa dzejoli par biti (citāts pēc atmiņas lejāk). un kaut kā šķiet, ka tas lielā mērā raksturo patreizējo situāciju LELB. ne jau aiz laba prāta bites mirst. Kad bite dzeloni lieto, Tad bite mirst. Vai bite zina, ka dzelonis Viņu no dzīves šķirs? Ar darbu viņa ir […]

Read More pūpolu svētdienā

padziedi, zeme

padziedi, zeme, par baltu smilgu zaļajā mežā, par zelta lapu apaļā liepā; padziedi māti viņajā pusē, zaļajā zemē, zeltajā domā, klusums kur veļas, mākoņos aizķerts

Read More padziedi, zeme

un pēkšņi – tas pie krusta mirušais Dievs ir dzīvs manā slepenajā istabā

Krusta ceļš Aglonā. Šogad pietrūka Ceļa. Pietrūka nedēļas ar Jēzu. Cauri saulei, laukiem, lietum, dīvainām lietām, pārāk daudz cilvēkiem. Šogad manas lūgšanas sēdēja mājās. Krusta ceļš uzrunā kā kādreiz, kad šis rakstītājs bija jauns. un jā, bīskaps uzprasās un starptautisku konfliktu. Bet Jēzus IR starptautisks konflikts. Un starptautisks miers. Un mīlestība. Un valoda, kas stāv […]

Read More un pēkšņi – tas pie krusta mirušais Dievs ir dzīvs manā slepenajā istabā