Plaukti

Tu ienāci man prātā
Kā tādā sētā, pa vārtiņiem,
Sarūsējušām eņģēm čīkstot.
Nodrebēja zedeņi, satrūkās
Putni, mošķuļi pavēra acis —
Tu ienāci man prātā —
Es — apmaldījos.

Tu iekriti man sirdī.
Tā, izrādās, bija caurums.
Lamatas neapslēptas,
Milzu bedre, kur kādreiz bij asfalts,
Plakana, pelēka peļķe:
Tu iekriti man sirdī —
Es — pazaudējos.

Ir jau tās dziesmas par
Devīto vilni un vietām,
Par lietām, kas skapītī stāv,
Bet reizēm es eju pa ielām
Un redzu, ka tevis nav.
Tikai vējš pieķeŗas, apskauj
Un aizplīvo trūdu lapās.

Tu neizkriti no prāta,
Un tagad mans tukšums grab.
Aizķēries kaut kur aiz sētas,
Ko maniem putniem knābāt;
Pa sauli un nesauli ejot,
Tu nonāci man sirdī,
Es — aizsamirsos.

Miglaini sasaucas putni,
Promejot atdziedoties.
Man sirds bij ar dzeloņiem,
Lamatas nemaskētas.

One thought on “Plaukti

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.