pēdas*

From here

oktobŗa lietū ir kaut kas svēts.
lapas sprēgā zem lāsēm,
piepildās peļķes un slāpē
zosu klaigas tur augstumos.
siltā zeme ietinas miglās.
vakari nodeg saulrietā,
veļi nāk staigāt starp dzīviem,
kāds elpo auksti pie vaiga.
pamazītiņām mākoņi
iztek kā domas asarās,
velēnu zaļums ir mānīgs,
salna velk sudraba stigu.
tu neatnāksi. ne tagad.
nosirmojušas pēdas
kā nākušas, aiziet miglā.


*tiem, kas pirms manis

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.