Manas cilts grāmatas
Pēdējās lapās
Daudz sarkanu pēdu:
Kam četri pirksti, kam trīs,
Ir pat kas velk tā uz vārnām.
Medību pēdas un retas
Saulrieta iedobes niedrājā —
Sīki atzibšņi ūdeņu krēpēs,
Vēja nospiedums ausmas rasā.
Ko pēdas prasa.
Palikt grāmatā vēl kādu
Collu, vēl sprīdi, pirms
To aizveŗ un pazaudē dubļos.
Pāršķir vāku, iesējumā
Ir pilns kožu bērnu — viņi
To atrod derīgu,
Līmes ēdēji.
Sarkanie raksti uz malām
Stāstam nepieskaŗas.
Rindām, līčločiem, pamīšus
Raksti aiztek tālāk. Es
Kādreiz tur biju, tagad
Starp brūklenājiem ieklausos
Odžu čukstos.
