pietura naktī

Klausījos, kā vilciens
nolaižas uz sliedēm;
te mana pietura – naktī,
kaķu dziesmās un putnu
aurēšanā.

Liepas piejauca medus
smaržu sikspārņu dejām;
kad tevi vairs negaida,
atliec
sīknagus vecas mājas spārēs,

Jasmīnu ziedlapas
putēja nesakārtoti, viss
krustu šķērsu rakstos,
lietus iesistos pelēkā
zemes palagā.

Ko tava uguns gribēja,
tumsā plaiksnīdama?
Nepratu salasīt,
ai, neprāta mīlestība
gruzdēdama.

te mana pietura – naktī,
kad tevi vairs negaida —
krustu šķērsu rakstos
nepratu salasīt
nolaišanos.

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.