Malduguns

Kad debesu svins miltos pārtop, Kad domas slīd, slepeni kāšos kārdamās, un aizplēn nenosauktas — Egles un vientuļi vītoli pastiepj mūžīgu zaļumu iepretim blāvu mākoņu atspulgiem. Vēl solis. Veļi veļas kamolos, kopus nes sniega putekļos tumšu zemeņu smaržu (ak, piedegušās vasaras). Nāc, teci kā malduguns atmiņu purvājos, visus akačos aizvildams, kamēr debesu dzirnas maļ, maļ, […]

Read More Malduguns