pilnmēness/ pustrijos naktī// joprojām nav iespējams gulēt

skumju putns izplešas
vējā un tumšmelnām spalvām
ieķeŗas mākoņu malās.

viņš plīvo starp zemi
un debesīm, starp
to, kas varēja būt, un
to, kas nenotika.

viņa kājas iejūk
vīnogu zaros aiz loga,
un viņa sirds sitas
stiklos, klusumā, pārtraukta.

sarāvies kamolā, skumju
putns tup uz palodzes,
un ir krietni pāri pusnaktij;

viņa acis aizsedz mēnesi,
viņa klauvējieni apēd
miega paliekas,
viņa balss izžāvē
neizraudātās atmiņas.

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.