bet varbūt arī tā

Re, vēja nav, un kociņš neviens nekustas,
Un laikam neplūst arī gruntsūdeņi.
Un melnās svītras nodzēstas no tāss.
Un sausā eglē apklusuši dzeņi.

Bez vēja tavi mati klusi guļ.
Un nešūpojas aste cielaviņai.
Un brūnā māla bļodā māte sviestu kuļ.
Bet debesīs. Un nav ko prasīt viņai,

Jo debesīs. Un neviens kociņš nekustas.
Gar manām kājām briljantos birst rasa.
Pa lielu pasauli es eju mazs,
Un pēdas man to balto ceļu prasa,

Kur vēja nav. Re, atkal brīdis jau –
Tik mēms, tik kluss. Tik tukšs no visām pusēm.
Es stāvu laimīgs te. Nekā te nav.
Un arī nevajag, kad dvēsle klusē.

I.Ziedonis. Re, kā.

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.