ko mācīties no sātana

sātana bībele Antona LaVeja izpildījumā

(The Satanic Bible. Anton Szandor LaVey Underground edition 2, 1969-2005 )..

nu nav ne vainas izdomājumam. savam laikam atbilstošs, liekulības nīdēja un ego slavētāja mākslas darbs. vēl viens piemērs tam, kam tik cilvēki nemēģina ticēt.

prātā palika šis:

“Behold the crucifix; what does it symbolize? Pallid incompetence hanging on a tree.” (p.35/168 )*

un

‘To become a Satanist one does not have to “sell his soul to the Devil” ‘(p.53/138 )**

[*paskatieties uz krucifiksu; ko tas simbolizē? Blāvu nevarību, pakārtu pie koka…

**lai kļūtu par sātanistu, nav ‘sava dvēsele jāpārdod velnam]

un tad es domāju.. ja man būtu jāizvēlas, kam ticēt – izdomātam jēzum vai izdomātam sātanam, es izvēlētos pirmo. jo jēzus vismaz neizliekas par kādu citu – viņš ir blāva nevarība, krustā piesista; kad viņam sāp, tad viņam sāp, un kad viņu sit, viņš asiņo. viņš neslēpjas, neizliekas stiprs, nenoraksta savus ievainojumus uz citiem, nemēģina atriebties, necenšas atdarīt labu ar labu un ļaunu ar ļaunu.

karādamies savā nevarībā pie krusta, jēzus ir caurspīdīgs – tieši tāds, kāds ir cilvēks, kam pārāk daudz savā dzīvē ir jāuzņemas atbildība.

un nokāpt no krusta nozīmētu – mēģināt kaut ko pierādīt, parādīt, izdarīt. karādamies tur pie krusta blāvumā, jēzus nevis pie-rāda, bet pa-rāda — mūsu parādus, nespēku, nevarēšanu, negribēšanu, nodevību, bezasinību, gļēvumu, galu galā (kur tad ir tie, kas sacījās viņu mīlējuši?), vientulību. jēzus pie krusta ir albēra kamī vientuļais cilvēks, pats sev atstāts un sevis nodots.

un es skatos uz krucifiksu un redzu blāvu nevarību. krustā piesistu. nomocītu. nodotu. kā mēs visi, kā es – gan nodevības vienā, gan otrā pusē. un man tas sāp.

bet atšķirībā no laveja, es arī zinu vēl divas lietas –

pirmā: tas, kas karājās pie krusta, tur arī nomira.

otrā: tas, ko ielika kapā, kļuva dzīvs.

un kamēr man sāpēs jēzus blāvā nevarība pie krusta, manī arī būs jēzus krāsainā dzīvība. laveja teksti izbeigsies, vāvuļi apklusīs un skeptiķi aizies nebūtībā – bet jēzus paliks. jo kas vienreiz ir miris, to neskaŗ otrā nāve.

un par dvēseles pārdošanu sātanam? sātans jau nav muļķis, lai maksātu par to, kas viņam pieder tāpat.

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.