Pravietis

Mozus runāja ar Dievu un izdzirdēja šo- Pravieti, kāds tu esi, Es viņiem celšu no viņu brāļu vidus. jo viņi negribēja vairs dzirdēt tā Kunga, sava Dieva, balsi, viņi vairs negribēja redzēt Dieva lielo uguni, jo baidījās mirt. Dievs vēl teica arī- Es likšu savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.

un praviešus pazīs pēc tā, ka viņu vārdi piepildās.

pravietis ir tas, kurš dzīvo tāpēc, ka Dievs viņam piešķir vārdus. pravietis ir tas, kurš, dzirdot Dieva vārdus, nemirst. vai varbūt, pravieša dzīvību nosaka viņa uzticība Dieva runātajam, dzīvajam vārdam.

tomēr no iepriekš rakstītā izriet arī tas, ka pravietis ir savas kopienas dzīvības talismans, tāds, kura eksistence pati sevī nozīmē, ka kopiena var atļauties aizvērt acis, nedzirdēt, nebūt Dieva uguns izgaismoti – tieši un tikai tāpēc, ka viens no viņiem tāds ir.

tad kāda ir izvēle? ļauties vispārējai plūsmai un nevēlēties dzirdēt Dieva balsi un redzēt viņa uguni aiz bailēm, nesaprašanas vai uzticēšanās deficīta – vai atvērt savu sirdi Tam, kas sadedzina, bet arī dod dzīvību, stāvēt Viņa priekšā kopā ar Kristu, ieklausīties un nest tālāk Viņa vārdus, kas dod dzīvību?

Kristum galvā ir tāds ērkšķu vainags. Interesanti, vai tas sāp?

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.