crossposted par mobiju diku

epizode 1

Asprātīga manas noskrietās jaunības grāmata, ārprātīga, hroniska, neiespējama. Tāpat kā Zaļā Zeme, ko nebeidz pieminēt bezgalīgas skolnieku paaudzes…kā Mērnieku Laiki un Ziemeļmeita, par ko cilvēkam kāda sajēga parādās tikai pēc tam, kad skrējienā palikt uz vietas kājas pamazām nogurst un no zaudējumiem iegūtais tiek saukts par pieredzi.
Un tātad, šīsdienas citāts iz 12 nodaļas sākuma: Kvīkveks bija no Kokovoko salas, tālu uz dienvidrietumiem no šejienes. Sala nav atzīmēta kartēs,- īstas vietas nekad nav.
Tas tāpēc, ka kartes ir izdomātas. Tas tāpēc, ka to, kas sirdī dziļi iekšā, nekādās kartēs nevar atzīmēt un ierakstīt.
Kā vietu, kur pirmo reizi apjēdzu mīlestību- tā ir tikai tur/tad – manās atmiņās, manā sirdsprātā, ar visām savām sāpēm, smaržām, acumirkļa apskaidrību, neiespējamo, vējam līdzīgo aiznestības sajūtu, caurspīdīgo uguni, kas sadedzina visu būtni un nekā neatstāj pāri, pat pelnus ne.
Tās vietas nevar iezīmēt kartēs, tomēr tās ir īstākas par visām pasaules Ņujorkām, Deli, Singapūrām, Londonām un Adelaidēm.
Cik neiespējami precīzi pateikts- īstas vietas nekad nav atzīmētas kartēs. Tās jāierakstāmas sirdīs.

epizode 5

Over his ivory-inlaid table, Ahab presided like a mute, maned sea-lion on the white coral beach, surrounded by his war-like but still deferential cubs. (chapter 34)
karaliski. Žēl tikai, ka nabaga Flaskam nesanāk paēst. Mani pilnīgi pārņem izsalkums, iepazīstoties ar jaunieša dzīves detaļām. No tā būs mācīties nekāpt pa karjeras kāpnēm, jo augšgalā gaida bads un mēris.

episode n

ja ne baltais valis – kas tad?
kas nomāc cilvēka prātu, pēc kā viņa sirds dzenas? – cauri briesmām, pāri apvainojumiem, neņemot vērā sāpes un zaudējumus.
kas gan liek cilvēka pasaulei noslēgties sevī, mēģināt īstenot vienu vienīgu – TO – uzdevumu .. un mirt, to piepildot?
palieciet ar mani vēl pāris dienas, es domāju, ka zinu, kāda ir atbilde

epizode ar apkārtbraukšanu

Un tad 52. nodaļa beigās ieskanas sēru zvans, proti: Apkārt pasaulei! Nez kāpēc šie vārdi dvašo lepnumu; bet kur tad tāda apkārt braukšana ved? Tikai cauri neskaitāmām briesmām uz to pašu vietu, no kurienes mēs sākām, kur tie, ko mājās atstājām drošībā, visu laiku mums bija priekšā.

kas mazliet sasaucas ar domu par mūžīgo ceļu, kas ved uz mājām…tikai šai gadījumā ceļa galā ir bezjēdzīgi nodzīvots laiks, slapjš kaps un visu cerību zudums. Grāmata nu ir pusē – kapteinis Ahabs ieviesis sev pašam melanēziešu laivas komandu, gatavs mesties cīņā ar savu apsēstību. bet varbūt gatavs tikt apsēsts ar savu cīņu?

turpinājums sekos

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.